Šalc zaļais mežs Mazā Ģilde
Šalc zaļais mežs, kur lakstīgalas dzied,
Un birstalās vēl vijolītes zied.
Tik tumšās egles skumji galvas glauž:
Par senām jaunīb’s dienām viņas pauž.
No dzidrā ūdens maigās stirnas dzer,
Dzeguze kūko, zaķīts ausis ver:
Jau mednieks nāk, kas zin, varbūt šodien
Tam nomirt būs - viņš aši krūmos lien.
Bet jaunība tik sen aiz kalniem jau,
Šeit dzīvē mums vairs īstas laimes nav.
Bet zaļais mežs, kur lakstīgalas dzied
Tas jaunībai kā sapnis garām iet.